Ir noskaidrojies, ka šogad Eiropai būs cits čempions futbolā, jo Portugāle šī gada turnīrā tika izslēgta jau sešpadsmitdaļfinālā. Pēdējo 20 gadu vēsture rāda, ka gan Pasaules kausa ieguvējiem, gan arī Eiropas čempioniem uzreiz nākamajā turnīrā par sava titula aizstāvēšanu parasti klājas ļoti smagi.
Unikālā Spānijas izlase
No 2008. līdz 2012. gada pasaules futbolā bija vērojama nenoliedzama Spānijas izlases dominance. Viņi ir ne tikai vienīgā komanda vēsturē, kurai Eiropas čempionātā izdevies uzvarēt divas reizes pēc kārtas, bet pa vidu šīm sacensībām tā spējusi ieķert arī Pasaules kausu. Tātad trīs lielas uzvaras četru gadu laikā, turklāt visos šajos turnīros spāņi savu spēku parādīja tikai izslēgšanas spēlēs.
EURO 2008 viņi grupu turnīrā ielaida trīs vārtus, FIFA Pasaules kausā 2010. gadā – divus, bet EURO 2012 – vienus. Savukārt, pēc apakšgrupu visos šajos turnīros neviens pretinieks ceļā uz titulu nespēja pārspēt Madrides “Real” superzvaigzni Ikeru Kasiljasu. Interesanti, ka pieminētajā Pasaules kausā, visas izslēgšanas spēles – gan pret Portugāli, gan pret Paragvaju, gan pret Vāciju un arī fināls pret Nīderlandi – tika uzvarēts ar 1:0.
Eiropas čempionātu lāsts
Kāpēc Spānijas izlases sniegums ir tik unikāls? Kopš 1998. gada ir vērojama kāda interesanta tendence – nevienam citam no esošajiem čempioniem nav izdevies ne tikai savu titulu noturēt, bet pat aizstāvēt vai tikt kaut vai pusfinālā.
Pēc Pasaules kausa iegūšanas savās mājās 1998. gadā, Francijas izlase spēja uzvarēt arī Eiropas čempiona titulu 2000. gadā, kad tas norisinājās Beļgijā un Nīderlandē. Un šķita, ka arī pēc četriem gadiem viņi ir reāli pretendenti uz to, lai kāda komanda izcīnītu otro titulu pēc kārtas. EURO 2004, kas notika Portugālē, grupu turnīrā uzvarēti gan angļi, gan šveicieši, bet ar horvātiem neizšķirts un ar septiņiem punktiem pirmā vieta D apakšgrupā. Bija skaidrs, ka pretī nāks šķietami uzvaramie grieķi, taču viņi šokēja ne tikai francūžus, bet pēcāk arī visu Eiropu, uzvarot visā turnīrā.
Pēc četriem gadiem Austrijā un Šveicē notiekošajā EURO 2008, Grieķija tika pieskaitīta pie viena no favorītēm, ņemot vērā viņu sniegumu iepriekšējos gadus, taču D apakšgrupā viņiem bija jācīnās ar Krieviju, Zviedriju un nākamajiem čempioniem Spāniju. Tika gūti tikai vieni vārti, piedzīvoti trīs zaudējumi un turnīrs čempioniem noslēdzies.
Pārlecot uz EURO 2016, pēc tam, kad izdevies uzvarēt trīs lielus turnīrus, Spānija tika ielozēta D apakšgrupā, no kuras veiksmīgi izkļuva (zaudējums horvātiem, sausās uzvaras pār turkiem un čehiem), taču sešpadsmitdaļfinālā iepriekšējie Eiropas čempioni apstājās, ar 0:2 piekāpjoties Itālijai.
Un tas pats notika arī šajā turnīrā – Portugālei ne bez grūtībām, bet tomēr izdevās izkļūt no “Nāves grupas” kā trešajai, pretī saņemot Beļģijas valstsvienību, kur, kā zināms, pēc 90 minūtēm tablo vēstīja 0:1, un čempionu pilnvaras jau atkal noliktas tieši pirmajā izslēgšanas kārtā.
Pasaules kausa ieguvējiem klājas vēl trakāk
Pēc jau pieminētā triumfa 1998. gadā, 2002. gadā Korejā un Japānā francūži lūkoja atkārtot to, kas izdevies tikai Itālijai – 1934. un 1938. gadā – un Brazīlijai – 1958. un 1962. gadā -, proti uzvarēt divus Pasaules kausus pēc kārtas. Taču Francija ne tikai nespēja izcīnīto noturēt, bet pat neizkļūt no savas apakšgrupas (zaudējumi Senegālai un Dānijai, neizšķirts ar Urugvaju), turklāt mājās viņi devās, negūstot nevienus vārtus.
Četrus gadus vēlāk turnīrā triumfēja Itālijas izlase, kas dramatiskā, leģendārajā Zinedina Zidāna atvadu mačā pēcspēles sitienus uzvarēja to pašu Franciju. Savukārt, 2010. gadā, lai gan apakšgrupa šķita kā viegla pastaiga, itāļi nespēja uzvarēt ne Paragvaju (1:1), ne Jaunzēlandi (1:1), ne arī Slovākiju (2:3), un arī šiem čempioniem turnīrs bija galā.
Taču ar to viss nebeidzas – jau pieminētā Spānija triumfēja šajā, Dienvidāfrikas rīkotajā čempionātā, bet kas notika 2014. gadā, kad sacensības notika Brazīlijā? Kausa turētāji tika ielozēti salīdzinoši grūtā apakšgrupā. Pirmajā mačā tika piedzīvota kaunpilna sakāve ar 1:5 pret holandiešiem, pēc tam ar 0:2 zaudēts Čīlei, bet 3:0 uzvara pār Austrāliju bija vairs tikai formalitāte.
Brazīlijā uzvaru izcīnīja Vācija, kura arī 2018. gadā bija vieni no favorītiem, turklāt nešķita, ka apakšgrupas spēles viņiem sagādās tik lielas problēmas. Taču tās pārvērtās murgā – pirmajā mačā tika zaudēts Meksikai (0:1), pēc tam uzvarēti zviedri, un lai tiktu uz nākamo kārtu, bija obligāti nepieciešama uzvara pār Dienvidkoreju, taču galā zaudējums ar 0:2 un Krievijā rīkotais Pasaules kauss bija galā.
Futbola pasaulē šo sauc par “Pasaules kausa lāstu”, taču, ja ieskatījās nedaudz padziļinātāk, tad ir skaidrs, ka arī Eiropas čempionāts no šī nav izbēdzis. Vai šī gada čempioni nākamajā turnīrā izkritīs sešpadsmitdaļfinālā un vai pašreizējie Pasaules kausa turētāji Francija nākamgad Katarā nespēs izkļūt no savas apakšgrupas? To rādīs šo abu turnīru gaita.
Vienīgās komandas, kas no šiem “lāstiem” izvairījušās ir jau pieminētā Spānija, kā arī Brazīlija, kura pēc uzvaras 2002. gadā, 2006. gada Pasaules kausa ceturtdaļfinālā piekāpās nākamajiem vicečempioniem francūžiem.