Pilnā sparā rit Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezona, kurā Rīgas “Dinamo” pagaidām rāda ļoti blāvu sniegumu, atrodoties ne tikai Rietumu konferences, bet visa turnīra tabulas pašā apakšā. Komandas spēles pavedienu jau otro sezonu joprojām meklē treneris Pēteris Skudra, kurš pats savulaik vairākas sezonas sargājis vārtus NHL komandām.
Skarbs un garš ceļš līdz debijai
Skudra savas karjeras laikā pārstāvējis četrus klubus pasaules spēcīgākajā hokeja līgā – Pitsburgas “Penguins”, Bufalo “Sabres”, Bostonas “Bruins” un Vankūveras “Canucks” -, bet līdz spēlēšanai viņam bija ilgi jāgaida, jo pie pirmā NHL līguma hokeja vārtsargs tika bez drafta starpniecības. Latvieša Ziemeļamerikas stāsts sākās jau 1994. gadā, cenšoties sevi pierādīt CHL (Centrālā hokeja līga), ECHL (Austrumkrasta hokeja līga) un AHL (Amerikas hokeja līga).
Tur no 1994. līdz 1997. gadam viņš pārstāvēja piecas dažādas komandas:
- Memfisas “Riverkings” (CHL), kur gan aizvadīja tikai divas spēles, tajās neizceļoties ar pārliecinošu statistiku – vidēji ielaisti seši (!) vārti un atvairīti 83% pretinieku meitieni;
- Grīnsboro “Monarchs” – tajā pat 1994./1995. gada sezonā viņš tika pie komandas, ar kuru aizvadīt pilnvērtīgu sezonu. Tur 33 mačos Skudram nedaudz labāki rādītāji – 4,2 vidēji ielaisti vārti spēlē un 86,9% atvairītu metienu. Jau pirmajā sezonā viņam bija arī iespēja uzspēlēt izslēgšanas spēlēs, kur Grīnsboro izdevās iekļūt finālā (tajā gan sērijā līdz trim uzvarām zaudējums Ričmondas “Renegades”). Skudra palīdzēja sešās spēlēs, atvairot 87,2% un ielaižot 4,92 vārtus.
- 1995./1996. gada sezona tika sākta citā līgas vienībā, Ērijas “Panthers”, kur nospēlētas 12 spēles (4,14, 87,1%);
- sezonas gaitā pārcēlās Džonstaunas “Chiefs”, kurā sniegums jau krietni pārliecinošāks – 30 spēlēs 3,55 ielaisti vārti un beidzot atvairīto metienu procents virs 90%;
- Pateicoties savam sniegumam, latviešu vārtsargu 1996./1997. gada sezonā ievēroja AHL kluba Hamiltonas “Bulldogs” komandas vadība (“Chiefs” ir šīs vienības fārmklubs), uzaicinot viņu pievienoties sastāvam. No sezonas 80 spēlēm, Skudram tika dota iespēja 32 mačos (3,75, 88,9%), bet pēcāk tika nosūtīts atpakaļ uz ECHL.
Taču savu lielo dienu viņš sagaidīja, noslēdzot līgumu ar Pitsburgas “Penguins”.
Komandā ar Jāgru, Francisu un Kasparaiti
Beigu beigās savu debiju NHL Skudra sagaidīja, un tas notika 1997./1998. gada sezonā. Lai gan nospēlētas tikai 17 spēles, viņa sniegums vārtos bija ļoti atzīstams – atvairīti 92,4% pretinieku metienu un ielaistas tikai 1,83 ripas vidēji spēlē. Pēcāk tās pašas sezonas laikā viņš vēl paguva padreifēt starp divu IHL(Starptautiskā hokeja līga) komandu – Hjūstonas “Aeros” un Kanzassitijas “Blues” – sastāviem, taču jau nākamajā sezonā atgriezās Pitsburgā, aizvadot savu spēlēm ražīgāko NHL sezonu – 37 mači (2,79 vārti un 89%).
Pitsburgā kopā pavadīti trīs gadi – komandā, kurā bija liela konkurence uz ne tikai pirmā vārtsarga lomu, bet tikšanu sastāvā vispār – uz vienu pozīciju pretendēja trīs un pat četri kandidāti. Taču kopumā nospēlētajās 74 spēlēs latvieša statistika nepārliecināja, un viņš ne tikai neiekaroja komandas pirmā numura statusu, bet arī nonāca jaunas komandas meklējumos.
Trīs sezonu laikā sešas komandas
Nākamie gadi hokeja “mekā” Skudram bija ļoti grūti – sākumā līgums ar Bufalo “Sabres”, taču šīs komandas sastāvā mūsējais laukumā izgāja vien uz 27 sekundēm, bet fārmklubā (Ročesteras “Americans”) atzīmējās ar diviem aizvadītiem mačiem (2,5 un 91,4%). Tās pašas 2000./2001. gada sezonas vidū viņš mainīja klubu uz Bostonas “Bruins”. Tur izdevās “aizķerties” lielajā komandā”, kā arī nospēlēt trīs spēles AHL vienībā Providens “Bruins”, taču arī šeit nevisai apmierinoši rādītāji – vidēji ielaisti 3,33 vārti, bet atvairīti 87,9%, un komanda līgumu izvēlējās nepagarināt.
Vēl 46 spēles divu sezonu laikā Vankūveras “Canucks” sastāvā viņam tik dotas (un četri mači divās dažādās AHL komandās), turklāt arī statistikas ailēs valdīja optimisms – kopā 90,2% atvairītu metienu un vidēji ielaistas 2,57 vārti. Taču tas viņa Ziemeļamerikas karjerā bija arī viss. Interesanti, ka jau tik senā pagātnē Vankūverā spēlēja slavenie zviedru dvīņu brāļi Daniels un Henriks Sedīni.
No NHL atpakaļ uz Krieviju; uzsāk trenera karjeru
Pēc 2002./2003. gada sezonas aiz okeāna viņam neizdevās atrast jaunu klubu, tāpēc devas atpakaļ uz Krieviju, kur no 2003. gada rudens līdz 2007. gada pavasarim pārstāvēja tādus klubus kā Voskresenskas “Khimik”, Kazaņas “Ak Bars”, Maskavas “CSKA” un Novokuzņecovas “Metallurg”. 2007. gadā viņš beidza spēlētāja karjeru.
Par treneri nopietnā līmenī Skudra sāka strādāt 2011. gadā, kad kā vārtsargu treneris pievienojās Čerepovecas “Severstal”. Nākamajā sezonā jau debija kā asistentam Novisibirskas “Sibir” vienībā, bet no 2013. līdz 2018. gadam viņš Ņizņijnovgorodas “Torpedo” vienībā jau pildīja galvenā trenera pienākumus.
Pagājušā gada vasarā sāka strādāt ar Čeļabinskas “Traktor” komandu, bet drīz vien kluba vadību mūsu speciālista darbs neapmierināja, un tas viņam tika uzteikts, bet pēc tam Skudram tika piedāvāts darbs ar Rīgas “Dinamo”, kuru vada arī šobrīd.
Latvijas hokeja vēstures grāmatās viņš rakstāms ar trekniem burtiem, jo kā vārtsargs NHL aizvadījis 146 spēles, un šo panākumu bez “mūra” Artūra Irbes nevienam nav izdevies paveikt, turklāt vērā ņemams fakts ir tas, ka 51 no tām bijusi uzvara pamatlaikā. Atvairījumu procents – 89,4%, bet vidēji ielaistas 2,76 ripas. Tuvākais sekotājs šiem abiem ir Kolumbusas “Blue Jackets” vārtu vīrs Elvis Merzļikins, kuram 33 mači.
