Connect with us

Hokejs

Kur sper kāju, tur čempions! Boba Hārtlija lielākie sasniegumi

Kur sper kāju, tur čempions! Boba Hārtlija lielākie sasniegumi
REUTERS/Scanpix

Latvijas hokeja izlase, gatavojoties Pasaules čempionātam Rīgā, pagaidām vēl ir nepilnā sastāvā. Spēlētāju rindas papildinās spēlētāji no Ziemeļamerikas, bet treneru korpuss pirmo etapu aizvada bez Boba Hārtlija, kurš nule kā izcīnīja Gagarina kausu ar Omskas “Avangard” komandu. Tā kā tas ne tuvu nav viņa lielākais sasniegums kā galvenajam trenerim, pievērsām uzmanību viņa karjerai.

Divi junioru līgas čempiontituli

Trenera gaitas viņš uzsāka ar jauniešu trenēšanu Kanādas junioru līgā (CJHL), 1987. gadā kļūstot par Hoksberijas “Hawks” galveno treneri, pavadot tur četras sezonas. No tām pēdējās divās viņš komandu aizveda līdz čempiontitulam. Tad Hārtlijam tika piedāvāts darbs Kvebekas junioru hokeja līgā (QMJHL) pie Lavālas “Titan” stūres, no 1991. līdz 1993. gadam. Savā pirmajā sezonā nācās samierināties ar Divīzijas fināliem, bet jau nākamajā Hārtlijs turpina iesākto un visur, kur tiek pie teikšanas, aizved komandu līdz titulam. 

Kopumā jauniešus viņš trenēja no 1987. līdz 1993. gadam, un šo gadu laikā viņam divi kausi. Likumsakarīgs iznākums solis bija kļūt par profesionālas komandas galveno treneri, un pirmais piedāvājums nāca no Amerikas hokeja līgas (AHL). 

Kaldera kauss

Kornvolas “Aces”, kas bija pirmā profesionālā Boba Hārtlija komanda, eksistēja tikai trīs sezonas, no kurām visas galvenais treneris bija tieši kanādietis. Lielākais sasniegums, bija izslēgšanas spēļu trešā kārtā, taču pie Kaldera kausa Hārtlijs tika ar citu vienību – Hēršijas “Bears”, 1996./1997. gada sezonā. Finālsērijā ar diezgan pārliecinošo 4-1 tika pārspēti Hamiltonas “Bulldogs”. 

Arī nākamajā sezonā Hārtlijs un “Bears” iekļuva izslēgšanas spēlēs, taču otrās kārtas sērijā ar 0-4 tika atzīta sakāve pret nākamajiem Kaldera kausa ieguvējiem Filadelfijas “Phantoms”. 

Stenlija kauss un labākais treneris NHL

Pēc piecām nostrādātām sezonām AHL bija jāsper nākamais solis, un Hārtlijam tika piedāvāts vadīt vienu no spēcīgākajām NHL komandām – Kolorādo “Avalanche” ar Sandi Ozoliņu sastāvā. Jau savā debijas, 1998./1999. gada sezonā viņam izdevās izcīnīt otro vietu Rietumu konfernecē, taču gan regulārajā sezonā, gan arī izslēgšanas spēlēs tika atzīts Dalasas “Stars” pārākums. 

Zīmīgi, ka savās pirmajās divās sezonās NHL Hārtlijs ar vienādu rezultātu Rietumu konferences finālsērijā zaudējis vienai un tai pašai komandai – arī 2000. gada pavasarī viņu krietni sarūgtināja tā pati “Stars” vienība. Taču taciņa bija iemīta pareizajā virzienā, jo abus gadus viņam izdevās izcīnīt Ziemetļrietumu divīzijas titulu, un savā trešajā sezonā – kad Ozoliņš jau bija devies uz Karolīnas “Hurricanes” – viņam izdevās kārotais.

Šoreiz Hārtlijam sanāca pilnīgi viss – jau pieminētais divīzijas tituls, kā arī uzvara ne tikai Rietumu konferencē, bet arī visā NHL 2000./2001. gada sezonā. Viņš tika atzīts par tās sezonas labāko treneri (Džeka Adamsa balva), bet finālsērijas septītajā spēlē savā laukumā uzvara ar 3:1 pār Ņūdžersijas “Devils” atnesa viņa Stenlija kausu.

Pēc divām sezonām darbs “Avalanche” vienībā viņam tika uzteikts, pēc kuras viņš kļuva par Atlantas “Trashers” galveno treneri, pavadot tur nepilnas piecas sezonas. 2007./2008. gada sezonas vidū viņu atlaida un līdz pat 2011. gadam nevienu komandu netrenēja.

Šveices čempions

Pārliecību par savām spējām viņš atgrieza Šveices čempionātā (NLA), uz vienu, 2011./2012. gada sezonu pievienojoties Ronalda Ķēniņa pārstāvētajai Cīrihes “Lions”. Regulārajā čempionātā izcīnīta septītā vieta, kā arī “EV Zug” un “HC Davos” komandu pārliecinošā spēle neliecināja, ka tajā gadā varētu būt gaidāms kāds pārsteigums izslēgšanas spēlēs, taču Hārtlijs bija citās domās.

Pirmo divu kārtu sērijās ar 4-0 tika pazemotas jau pieminētās Davosa un Zuga, bet finālsērija ar “CS Bern” izvērtās dramatiska līdz sptiņām spēlēm, turklāt izšķirīgajā mačā Cīrihe uzvaru ar 2:1 izrāva trīs sekundes pirms pamatlaika beigām.

Pēc šī panākuma viņam uzreiz piedāvāja atgriezties NHL, kur kļuva par Kalgarī “Flames” treneri uz četrām sezonām. 

Ar otro piegājienu – Gagarina kauss

Latvijas izlasei viņš pievienojās 2016. gadā, bet par KHL komandas Omskas “Avangard” galveno treneri apstiprināts divus gadus vēlāk. Uzreiz pirmajā sezonā iekļuva Gagarina kausa finālā, bet tur ar 0-4 piedzīvots sagrāve pret nevienu citu kā Maskavas “CSKA”. Nākamajā gadā izslēgšanas spēles apstājās pusratā pandēmijas dēļ, bet šajā sezonā bija fināla atkārtojums, kur Hārtlijs šoreiz bija sagatavojies godam, lai revanšētos pāridarītājiem. Kā Bobam, tā arī “Avangard” vienībai šis bija pirmais Gagarina kauss.

Komentēt

Atstāt komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Vairāk Hokejs