NBA jaunie censoņi – vai attaisnojuši draftā uz sevi liktās cerības?

Pirms katras jaunās NBA sezonas intriga ir ne tikai par to, kā kurai komandai veiksies regulārajā sezonā un pēcāk izslēgšanas spēlēs, bet arī tas, kā līgā iedzīvosies jauno spēlētāju draftā izvēlētie. Lai gan sezona tikai pusē, šajā jautājumā var izdarīt jau pirmos secinājums.

Drafta secība

Pirms ķeramies pie jaunekļu statistikas, vispirms atcerēsimies to, kādā secībā spēlētāji draftā tika izvēlēti. Detroitas “Pistons” ar pirmo numuru izvēlējās saspēles vadītāju Keidu Kaninghemu, kā otrie izvēlējās Hjūstonas  “Rockets”, sastāvam pievienojot Džeilenu Grīnu, bet Klīvlendas “Cavaliers” kā trešie nosauca centra spēlētāju Evanu Mobliju. Toronto “Raptors” rīcībā bija ceturtā izvēle, vienīgajā Kanādas pārstāvniecība NBA nokļūstot uzbrucējam Skotijam Bārnsam, bet piecinieku noslēdza Orlando “Magic”, kuru izvēle krita par labu saspēles vadītājam Džeilenam Sagsam.

“Magic” bija vienīgā komanda, kas varēja izvēlēties uzreiz divus spēlētājus pirmajā desmitniekā – viņiem bija piektais un astotais kārtas numurs, ar kuru tika izvēlēts uzbrucējs Francs Vāgners. Līdz šim sezonas brīdim tieši vācietis devis lielāku pienesumu komandai, laukumā pavadot 32,2 minūtes, kuros guvis 15,5 punktus un izcīnījis 4,7 atlēcošās bumbas. Taču jāņem vērā fakts, ka Sagss aizvadījis teju divreiz mazāk spēļu kā Vāgners (45 pret 24), jo amerikānis novembra izskaņā sastiepa labās rokas īkšķi, kā rezultātā visu decembri un janvāra sākumu viņš izlaida.

Sagss līdz šim vidēji laukumā pavadījis 27,1 minūti, izceļoties ar 12,3 punktiem, 3,6 atlēcošajām bumbām un tikpat rezultatīvām piespēlēm. Uz doto brīdi Vāgners, atsaucoties uz STATISTIKU, no visiem jaunajiem spēlētājiem atrodas piektajā, bet Sagss – 11. pozīcijā.

Labākā jaunā spēlētāja balvas pretendenti

Kamēr sezona vien pusē, prognozēt, kurš tieši iegūs labākā jaunā spēlētāja balvu būtu pāragri, bet tam ir vairāk kandidāti. Viens no tiem noteikti ir “Cavaliers” centrs Evans Moublijs, kurš 37 maču laikā izcēlies ar astoņiem “double-double”. Kopumā 20 gadus vecajam amerikānim vidēji spēlē ļoti pieklājīga statistika – 14,9 gūti punkti ar 50,6% realizāciju no spēles, 7,9 atlēcošās bumbas, kā arī 1,7 bloki vidēji spēlē.

Starp pretendentiem ir arī “Pistons” ieguvums Kaninghams, kuram par četrām spēlēm mazāk – 33. Viņš laukumā pavadījis 32,2 minūtes (Moblijam 34,3), bet punktu ziņā saspēles vadītājs ir rezultatīvākais starp visiem rūkijiem, vidēji mačā gūstot 15,7 punktu, 5,6 atlēcošās bumbas, kā arī atdevis 5,3 rezultatīvas piespēles, kas ir otrais labākaisrezultāts. Jāmin, ka viņam arī lielākais kļūdu skaits – 3,6.

Ļoti daudzpusīgu sniegumu rāda “Thunder” ar sesto kārtas numuru draftētais austrālis Džošs Gidijs, kuram 38 mačos vidēji 11,4 punkti, 7,3 atlēcošās bumbas un 6,3 rezultatīvas piespēles. Gidijs iespējis arī vairāk “double-double” kā jau pieminētais Moblijs, sakrājot deviņus, bet naktī uz 3. janvāri pret Dalasas “Mavericks” viņš lika par sevi runāt ļoti skaļi. Saspēles vadītājs, esot 19 gadus un 84 dienas vecs, kļuva par jaunāko spēlētāju NBA vēsturē, kam izdevies mača laikā sakrāt “tripple-double” – 17 punkti, 13 atlēcošās bumbas un 14 rezultatīvas piespēles. 

Noteikti nedrīkst nepieminēt drafta trešo numuru Skotiju Bārnsu, kurš “Raptors” sastāvā sevi pierādījis kā labu cīnītāju zem groziem – 34 spēlēs vidēji astoņas atlēcošās bumbas, kā arī 14,5 gūti punkti. Viņam arī lielākais laukumā pavadītais laiks starp visiem jaunajiem censoņiem – 35,6 minūtes, kurās viņš vidēji kļūdās tikai reizi. Bārnsa lielākais stūrakmens, tāpat kā Gidijam (67,7%) un Moblijam (72%), ir soda metieni – uzbrucējs tos realizē vien ar 71,4%. Vislabāk šajā kompenentē klājies Vāgneram, kuram soda metiena līnija nesagādā problēmas, realizējot tos ar 83,8%.

Trešais rezultatīvākais šajā spēlētāju kategorijā ir “Rockets” ar otro numuru izvēlētais Džeilens Grīns, kuram 30 spēļu laikā spēlē vidēji izdevies gūt 15 punktus. Taču, līdzīgi kā Kaninghemam, noteikti jāpiestrādā pie precizitātes no spēles, jo abi basketbolisti grozam uzbrūk ar 39,7% precizitāti.

Lielākie pārsteigumi

Ir tādi jaunie spēlētāji, kuri rādījuši krietni labāku sniegumu, kā no viņiem gaidīts. Indianas “Pacers” ar 13. kārtas numuru izvēlējās Krisu Duarti no Dominikānas, kurš sezonu iesāka ļoti jaudīgi, savā debijas spēlē gūstot 27 punktus, realizējot 6 no 9 tālmetieniem, bet kopumā pirmajās septiņās spēlēs caurmērā vidēji guva 17,7 punktus. Tagad, pēc nospēlētām 36 spēlēm, aizsargs gan nedaudz pierimis, taču tāpat vidēji mačā viņam 13,2 punkti, kas realizēti ar 43,9% precizitāti.

Turks Alperens Senguns (16. nr.) drafta naktī uzreiz no “Thunder” nonāca “Rockets” rindās, kur spējis sev izcīnīt minūtes laukumā, izkonkurējot no sastāva citu rezerves centra spēlētāju, vācieti Danielu Teisu. Lai gan Sengunam nav tik skaļa statistika kā citiem šeit pieminētajiem spēlētājiem (vidēji mačā 18,2 minūtes, 8,9 punkti un 4,6 atl. bumbas), pagājušās sezonas Turcijas Superlīgas vērtīgākais spēlētājs pierādījis sevi kā vērtīgu figūru komandas rindās, kā arī diezgan precīzu metēju no spēles (50,5%).

Ir divi spēlētāji no drafta otrās kārtas, kuriem savās komandās izdevies kļūt par stabiliem rotācijas vai pat pamatspēlētājiem. Viens no tādiem ir Ņujorkas “Knicks” draftētais (32. nr.) Džeremija Robinsons-Ērls, kurš uzreiz tikai aizmainīts uz “Thunder”. Amerikāņu centra spēlētājs no sastāva izstūmis Aizeja Robiju, kuram pirms sezonas tika paredzēta stabila vieta sastāvā. Kamēr Robijs šosezon laukumā izgājis vien 18 spēlēs, vairāk cīnoties G-Līgas Oklahomas “City Blues” rindās, Robinsons-Ērls nospēlējis 39 spēles, no kurām 31 laukumā gājis pamatsastāvā.

Taču skaļākais otrajā kārtā izvēlētais spēlētājs ir Herberts Džounss, kurš ne tikai dodas Ņūorleānas “Pelicans” pamatpieciniekā, bet arī dod reālu pienesumu komandai. Pēdējā mēneša laikā 23 gadus vecais Džounss caurmērā gūst 13 punktus, turklāt dara to ar 53,5% precizitāti, palīdzot “Pelicans” iesaistīties cīņā par Rietumu konferences “play-in” turnīru.