Jau 26. augustā “Arēnā Rīga” Latvijas hokeja izlase uzsāks kvalifikācijas turnīru ziemas olimpiskajām spēlēm, kas 4. februārī sāksies Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Mūsējiem pretī stāsies sīkstie itāļi, Ungārijas izlase, kā arī Francija, kas uz Rīgu vedīs ļoti pieredzējušu sastāvu.
Latvija – bez Merzļikina un Kalniņa; uzbrukumā sapulcināti labākie
Pēc pasaules čempionāta pavasarī tapa skaidrs, ka darbu ar izlasi neturpinās kanādiešu speciālists Bobs Hārtlijs, tāpēc šo darbu uzņēmās kādreizējais ilggadējais Latvijas izlases kapteinis Harijs Vītoliņš. Viņam palīdz Artis Ābols, kurš kā asistents izlasē darbojas jau ilgāku laiku.
Vītoliņam kā trenerim izdevies sasniegt daudz vairāk kā spēlētājam, jo tandēmā ar vēl vienu vīru, kurš savulaik vilcis Latvijas hokeja izlases kreklu ar kapteiņa nozīmi pie krūtīm – Oļegu Znaroku, guvis lielus panākumus Kontinentālajā hokeja līgā (trīs reizes iegūts Gagarina kauss), pasaules čempionātos (visas kaluma medaļas), bet pēdējās olimpiskajās spēlēs viņi Krievijas olimpiskās komitejas vienību aizveda līdz zeltam.
Tagad laiks sasniegumiem ar savas dzimtenes nacionālo izlasi, un ir skaidrs, ka atkāpes šeit netiks pieļautas, jo Rīgā ticis pulcināts teju spēcīgākais sastāvs:
1. vārtsargi – Ivars Punnenovs, Artūrs Šilovs, Mareks Mitens,
2. aizsargi – Ralfs Freibergs, Oskars Cibuļskis, Kristiāns Rubīns, Sandis Smons, Kristaps Sotnieks, Uvis Balinskis, Kārlis Čukste, Jānis Jaks
3. uzbrucēji – Teodors Bļugers, Zemgus Girgensons, Rūdolfs Balcers, Lauris Dārziņš, Miks Indrašis, Andris Džeriņš, Rodrigo Ābols, Deniss Smirnovs, Renārs Krastenbergs, Mārtiņš Dzierkals, Kaspars Daugaviņš, Rihards Bukarts, Roberts Bukarts, Ronalds Ķēniņš.
Itālija mūs ne reizi nav uzvarējusi
Oficiālos mačos Latvija ar Itāliju tikusies astoņas reizes, no tām vienreiz arī olimpiskajā kvalifikācijā 2009. gadā, kad turpat pārpildītajā “Arēnā Rīga” pretinieki tika pārspēti ar 4:1. Pēdējā tikšanās reize bija pavasarī, šajā pat arēnā pasaules čempionātā, kad sīkstie pretinieki beigu beigās tomēr tika salauzti un laimīga uzvara ar 3:0.
Interesanti, ka pēdējās divās tikšanās reizēs dienvidniekiem tā arī nav izdevies pret latviešiem gūt nevienus vārtus un kopējā bilance ir 6:0. Arī šajā mačā mūsu hokejisti būs neapšaubāmi favorīti, turklāt šoreiz mačs notiks ar skatītājiem tribīnēs, tāpēc ceram, ka talkā nenāks satraukums, un spēsim gūt uzvaru jau pirmajā spēlē.
Ne pārāk labi zināmie ungāri
Par šīs grupas pastarīti pavisam noteikti uzskatāma Ungārijas izlase, kura, lai nokļūtu šeit, vispirms pārvarēja pirmo kvalifikācijas kārtu pagājušā gada februārī, kurā bija jācīnās ar Rumānijas, Igaunijas un Lielbritānijas izlasēm.
Pirmajā spēlē bez problēmām ar 4:1 pieveikti mūsu ziemeļu kaimiņi, bet cietākais rieksts izrādijās Rumānija, pret kuriem uzvara izcīnīta tikai papildlaikā (3:2). Izšķirošā spēlē, kā jau tas bija gaidāms, bija pret britiem, un favorīti, ņemot vērā to, ka Lielbritānija spēlēja savu skatītāju priekšā un pēc dažiem mēnešiem startēja arī pasaules čempionāta Augstākajā divīzijā, nebija ungāri. Taču spēle pierādīja pretējo, jo mačs tika uzvarēts ar pārliecinošo 4:1.
Ar Latvijas izlasi nūjas krustotas tiekai vienu reizi, tajā pašā turnīrā – kvalifikācijā uz Vankūveras olimpiskajām spēlēm pirms 12 gadiem, kur tika uzvarēti arī jau pieminētie itāļi. Toreiz ļoti aizraujošā mačā pirmie vadībā izvirzījās viesi un kopumā spēja gūt trīs vārtus, taču latvieši pretī sameta septiņus un laimīga uzvara ar 7:3.
Interesanti, ka toreiz divus guva vārtus Lauris Dārziņš, kurš Latvijas izlases rindās iekļauts arī šim turnīram un tiek iespēlēts pirmajā maiņā kopā ar NHL vīriem Teodoru Bļugeru un Rūdolfu Balceru.
Francija uz Rīgu ved pieredzējušu sastāvu
Ar francūžiem 21. gadsimtā spēlēts ļoti daudz, taču lielākā daļa maču aizvadītas draudzības spēļu un pārbaudes turnīru ietvaros. Spēki iepriekš samēroti arī Soču olimpiskajā kvalifikācijā Rīgā, kur uz ledus norisinājās īsts trilleris. Latvieši jau pirmajā trešdaļā nonāca iedzinējos ar 0:2, taču spēles gaitāmūsu hokejisti spēja savākt savu spēli, un pēc Laura Dārziņa un Mārtiņa Karsuma precīziem metieniem panākt izlīdzinājumu.
Pateicoties Francijas zaudējumam kazahiem pirmajā spēlē, mums toreiz pietika ar vienu punktu, lai ceturto reizi pēc kārtas iekļūtu olimpiskajā grupu turnīrā, un tas veiksmīgi tika arī izdarīts. Papildlaikā gan zaudējām trešos vārtus, taču tas prieku nemazināja.
Pēc nepilniem diviem gadiem abas vienības tikās vēlreiz 2015. gada pasaules čempionāta noslēdzošajā spēlē, kur latviešiem bija nepieciešams vismaz viens punkts, lai saglabātu vietu A divīzijā. Toreiz viss sākās ļoti labi, un spējām izvirzīties vadībā ar 2:0. Taču francūži atspēlējās, un pēc 12 sekundes pirms pamatlaika beigām, pēc ļoti nevajadzīgas Kristapa Sotnieka kļūdas, viens pret vārtiem izskrēja Žiljēns Derosjē, taču Edgars Masaļskis veiksmīgi saglabāja mums vietu elitē.
Šajā nedēļas nogalē viss sāksies no jauna, turklāt francūži uz Rīgu vedīs ļoti pieredzējušu sastāvu ar trim NHL uzbrucējiem priekšgalā. Lai gan pieredzējušajam Pjēram Eduāram Bellmāram (dzimis 1985. gadā) labākie hokeja gadi jau sen aiz muguras, tāpat iepriekšējā sezonā Kolorādo “Avalanche” rindās nospēlēja 53 spēles, kuros guva deviņus vārtus (kopā 11 rezultativitātes punkti). Elvja Merzļikina komandas biedram Aleksandram Teksjē Kolumbusas “Blue Jackets” sastāvā mazāk spēļu, bet nedaudz ražīgāks pienesums – 4+11, bet Antuānam Rusellam (Vankūveras “Canucks”) ļot pieticīgi rādītāji – 35 spēlēs 1+3.
Nedrīkst nepieminēt, ka teju visiem spēlētājiem ir ievērojama pieredze pasaules čempionātos – 15 hokejistiem aiz muguras ir pieci vai vairāk lieli turnīri, bet četri, tai skaitā jau pieminētajam Bellmāram, ka arī aizsargam Kevinam Ekfejam (attiecīgi 12 un 13), ir ņēmuši dalību vismaz 10 pasaules čempionātos.
Visticamāk, tieši svētdien plkst. 17:30 būs jāseko līdzi šī kvalifikācijas sabraukuma izšķirošajam mačam starp šīm divām izlasēm, kur neliela favorīta loma tiks atvēlēta Latvijai.
