Novembra pēdējā nedēļas nogalē Bosnijas un Hercogovinas galvaspilsētā Sarajevā tika izspēlētas H grupas divas no atlikušajās četrām kvalifikācijas spēlēm uz Eiropas čempionāta basketbolā. Tajā mūsu izlasei bilance 1-1 – uzvara pār grieķiem, bet zaudējums mājiniekiem bosniešiem, bet šajā nedēļas nogalē mūsējiem izšķirīgā spēle par iekļūšanu turnīrā bret Bulgāriju. Ieskatāmies statistikas ailēs, kuri spēlētāji mūsu komandā bija vilcējspēki.
Kvalifikācijas spēles sākas pirms pandēmijas, tāpēc, ņemot vērā, visus piesardzības pasākumus, tika ņemts piemērs no NBA iepriekšējās sezonas izskaņas, kad tika uztaisīts t.s. “burbulis” jeb sabraukuma turnīrs, kad komandas visas spēles aizvada vienā vietā. Tāpēc tika lemts, ka H grupas komandu mači norisināsies Sarajevā (bija paredzēts, ka mūsu komandai 27. novembra spēle būtu jāaizvada Grieķijā).
“Trīnīšu” precizitāte varētu būt labāka, soda metieni – katastrofāli
Nav noslēpums, ka parasti Latvijas izlases viens no lielākajiem trumpjiem uzbrukumā ir tālmetieni, kas gan šoreiz nedaudz pievīla. Ja spēlē pret Grieķiju šajā rādītājā mēs bijā labāki – latvieši realizēja 9 no 23 trīspunktniekiem jeb 39,1% pret grieķu 7 no 25 (28%) -, tad spēlē pret Bosniju un Hercogovinu mūsējie iemeta par četriem tālmetieniem mazāk (7 pret 11), bet realizācijā zaudējot par 12% – 31,8% pret 44%.
Interesanti, ka kopējā metienu precizitātē no spēles mūsējie bija labāki par abiem pretiniekiem – 27. novembra vakarā latvieši realizēja 45,5% uzbrukuma mēģinājumus grozam (grieķiem – 36,5% precizitāte), bet 29. novembrī procents bija pat vēl nedaudz labāks – 46,6% pret bosniešu 40,3%. Taču metiena pozīcija, pie kura treniņos noteikti jāpiestrādā krietni rūpīgāk, ir soda metiens, kur latviešiem tikai nedaudz vairāk par 50% abās spēlēs kopā ņemot – 8 no 16 pret Grieķiju un 12 no 22 svarīgajā spēlē pret Bosniju un Hercogovinu.
Šeit statistiku uz leju pavelk divi mūsu pamatsastāva spēlētāji – Mareks Mejeris pret Grieķiju nespēja gūt nevienu punktu trīs mēģinājumos, bet Mārtiņš Meiers abas spēlēs kopā uz soda metiena līnijas stājās deviņas reizes, esot precīzam tikai divās no tām.
Zaudējumi pie sava groza
Tāpat vērā jāņem iespaidīgās 30 atlēcošās bumbas, kuras divu spēļu laikā zaudējām pie sava groza – grieķiem tika dotas 12 iespējas uzbrukt vēlreiz, kur spēles laikā gan pierādījām, ka esam labāki, pie viņu groza savācot 15 bumbas uzbrukumā).
Pret Bosniju un Hercogovinu aina krietni sūrāka, jo, iespējams, tieši nespēja iegūt bumbu pēc neprecīziem pretinieku metieniem mūsu grozā iegāza visu spēli – balkānu valsts pārstāvji 18 (!) reizes bija pārāki par mūsu garajiem spēlētājiem uzbrukumā, kamēr latvieši pirmo atlēcošo bumbu uzbrukumā spēja izcīnīt tikai ceturtajā ceturtdaļā.
Precīzais Laksa un līderis Šķēle – spēlētāju individuālā statistika
Pēc aizvadītām divās spēlēm šajā izbraukuma “burbulī” savu līdera lomu šīs vienības modelī pierādīja komandas pamatpiecinieks.
Kristers Zoriks – 3,5 punkti, 3,5 rez. piespēles, kopējais +/-, +9
Lai gan ar lielu rezultativitāti 22 gadus vecais Kristers Zoriks neizcēlās, izlases galvenais treneris Roberts Štelmahers jaunietim uzticās. To pierāda viņa spēles laiks – nedaudz vairāk par 22 minūtēm pirmajā, un 30:30 minūtes otrajā mačā, turklāt spēlē pret Bosniju viņa lietderības koeficients bija tikai -2 (Klāvam Čavaram, kurš laukumā pavadīja 07:32 minūtes, šis rādītājs ir -16…). Taču pievīla precizitāte, kas parasti ir Kristera sabiedrotais – kopumā viņam tikai divi realizēti metieni 16 mēģinājumos no spēles.
Aigars Šķēle – 13 punkti, 6 rez. piespēles, kopējais +/-,+13
Spēlētājs, kurš sevi pierādījis kā vienu no stabilajām izlases pamatvērtībām, par sevi kā vienu no līderiem lika manīt arī šajā sabraukumā. Kopā guvis 26 punktus abās spēlēs kopā, turkāt ar lielisku precizitāti no spēles – 11/21, un lieliski vadījis komandas saspēli, pirmajā mačā atzīmējoties ar 7 rezultatīvām piespēlēm, bet pret Bosniju un Hercogovinu viņš mums atgādināja par savu cīņassparu, izcīnot 7 bumbas zem groziem.
Mārtiņš Mejeris – 11 punkti, 5,5 atl. bumbas, 4 rez. piesp., kopējais +/-, +23
Savu ikdienu aizvada Krievijas basketbola klubā Permas “Parma”, bet Latvijas izlasē spēlē jau kopš 2011. gada, un ne velti – kaldināja uzvaru ar lielāko spēles laiku komandā (32:41 minūte), gūstot 14 punktus, izcīnīja 7 atl. bumbas, kā arī 4 rezultatīvi asistēja un divreiz pārtvēra pretinieku piespēles, to visu papildinot ar +21 lietderības koeficientu. Arī otrajā mačā viņš laukumā tika paturēts visilgāk, kas ir pretēji viņa ritmam klubā, kur šosezon piecās spēlēs viņam vidēji gandrīz 19 minūtes .
Mārtiņš Laksa – 13,5 punkti, tālmetieni – 6/6, kopējais +/-, +3
Laksu ģimenē prot lādēt tālmetienus – to pierādījusi gan Kitija Laksa sieviešu nacionālajā komandā, gan šajā “burbulī” arī viņas brālis Mārtiņš Laksa. 4/4 trīspunktu metieni uzvarā pār Grieķiju un 2/2 pret mājiniekiem, bet kopā pa abām spēlēm Mārtiņš neaizmeta garām nevienu (!) metienu. Kopā pa grozu viņš meta deviņas reizes, kā arī pirmajā spēlē izpildīja trīs precīzus soda metienus, vidēji laukumā pavadot nedaudz vairāk par 20 minūtēm.
Mārtiņš Meiers – 14 punkti, 9 atl. bumbas, metieni no spēles – 13/18, kopējais +/-, +19
Šķita, ka par rezultatīvāko spēlētāju komandā jākronē Laksa, bet tomēr mūsu centra spēlētājs Mārtiņš Meiers par vienu punktu abās spēlēs kopā viņu pārspēja. Turklāt viņš bija arī mūsu galvenais spēks groza apakšā, abās spēlēs līdzīgi savācot deviņas katrā. Viņam arī otrs labākais metienu procents komandā – 72,2, un lietderības koeficients – +19. Lielākais Meiera mīnuss ir soda metieni – tikai 22,2%…
Sestais spēlētājs – Lomažs
Noteikti nedrīkst nepieminēt mūsu vienīgo Eirolīgas pārstāvi, kurš spēlē Lionas-Vilērbānas ASVEL vienībā. Rihards Lomažs bija pienesums no soliņa, ko pierādīja otrajā mačā gūtie 19 punkti, viņam kļūstot par dalītu rezultatīvāko spēlētāju laukumā. Abās spēlēs vidēji viņam nedaudz vairāk kā 27 minūtes uz parketa, kuru laikā vidēji 12,5 punkti. Pret Grieķiju Lomažu pievīla precizitāte – aizmesti garām visi četri tālmetieni, bet kopā spēles tikai divi gūti grozi desmit mēģinājumos. Taču pret bosniešiem aina jau daudz labāka – 3/7 tālmetienos un kopumā no spēles metienu precizitāte mērāma 54,5%.
Nākamā Latvijas izlase spēle paredzēta 20. februārī pret Bulgāriju, kas būs izšķirošā par iekļūsanu “EuroBasket 2022” pamatturnīrā.
