Savu 45. maču šosezon Podoļskas “Vitjaz” komandā aizvadījis Latvijas izlases uzbrucējs Kaspars Daugavinš, kurš komandas labā turpina krāt punktus, un Kontinentālās hokeja līgas (KHL) rezultatīvāko spēlētāju rindās šī raksta tapšanas brīdī atrodams augstajā astotajā vietā. Vai Daugaviņš tāpat kā labs vīns ar gadiem kļūst tikai labāks?
Moments NHL, kuru atcerēsies visu dzīvi
Vēl līdz 2012./2013. gada sezonai ar Daugaviņu varēja rēķināties kā stabilu Latvijas pārstāvi Ziemeļamerikā, jo sešas sezonas viņš cīnījās par savu vietu NHL, pārsvarā gan savu lielāko spēļu daļu spēļu prakses apgūstot AHL (Amerikas hokeja līga) un pirms tam OHL (Ontario hokeja līga). Taču ne bez panākumiem – 2010./2011. gada sezona Daugaviņam bija viena no labākajām karjerā, jo ar regulārajā čempionātā 73 spēlēs tika sakrāti 54 rezultativitātes punkti (19 vārti + 35 piespēles), palīdzot komandai iekļūt izslēgšanas spēlēs.
Tur Kasparam izcila statistika – 23 spēlēs 20 punkti (10+10), kas ļāva iekļūt rezultatīvāko spēlētāju TOP5, kā arī kļūt par trešo latvieti (Raitis Ivanāns 2004. un Artūrs Kulda 2008.), kurš iegūst NHL pirmā prezidenta vārdā nosaukto Kaldera kausu, ko pasniedz AHL čempionvienībai. Finālsērijā izdevās ar 4-2 pārspēt Hjūstonas “Aeros”, bet Daugaviņam sešās spēlēs 0+3.
Pateicoties savam sniegumam, nākamajā sezonā viņš izpelnījās vietu Otavas “Senators” sastāvā, 65 spēlēs izceļoties ar 11 punktiem (5+6), un vienu spēli izgāja laukumā arī izslēgšanas spēles. 2012./2013. gada sezona bija īpaša ar to, ka NHL piedzīvoja spēlētāju lokautu, kā rezultātā uzbrucējs nonāca Rīgas “Dinamo” sastāvā (35 spēles, 5+9), tad atgriezās “Senators” rindās, aizvadot 19 spēles, bet sezonas vidū pārcēlās uz citu NHL komandu – Bostonas “Bruins”, kuras sastāvā izslēgšanas spēlē piedzīvoja momentu, kuru, iespējams, labprātāk aizmirstu, nekā atcerētos.
“Bruins” sāisināto sezonu aizvadīja ļoti labi, 48 spēlēs izcīnot 28 uzvaras, Austrumu konferencē ierindojoties 4. vietā. Tāpat arī izslēgšanas spēles bija ļoti pārliecinošas (otro un trešo kārtu komanda aizvadīja tikai ar vienu zaudējumu deviņās spēlēs), kas ļāva iekļūt Stenlija kausa finālā, kur pretī stājās Čikāgas “Blackhawks”.
Daugaviņa loma bija aizpildīt robus sastāvā, un viņam tik dota iespēja jau pirmajā finālsērijas mačā, kur komandas aizspēlējās līdz trešajam papildlaikam. Vienā no momentiem Daugaviņš saņēma piespēli no aizsarga Tailera Segīna, pretkustībā lieliski apspēlēja pretinieku vārtsargu Koriju Krofordu, taču nespēja ar nūjas neērto pusi apstrādāt ripu tā, lai raidītu to nu vārtos. Pēc nedaudz vairāk kā divām minūtēm “Blackhawks” guva ceturtos vārtus un uzvarēja spēli. Pēcāk ar 4-2 uzvarēja visu sēriju un ieguva Stenlija kausu.
Augstas klases spēlētājs Eiropā
Tālāk 2013./2014. gada sezonā viņa vārds jau bija atrodams vienā no spēcīgākajiem vietējiem čempionātiem Eiropā – Šveices līgas (NLA) “Servette” kluba sastāvā. Tur Daugaviņš ar 44 punktiem (18+26) bija atrodams TOP5 rezultatīvāko spēlētāju sarakstā, kā arī izslēgšanas spēlēs palīdzēja komandai (13 spēlēs 12 punkti) sasniegt pusfinālu, kur piekāpās tās sezonas čempioniem – Ronalda Ķēniņa pārstāvētajai Cīrihes “Lions”.
Aizvadījis lielisku sezonu Šveicē par viņu interesi sāka izrādīt skaļākie KHL klubi, kas nozīmēja, ka pārcelšanās uz Krieviju bija tikai laika jautājums. No 2014. gada līdz šodienai Daugaviņš pārstāvējis četrus klubus – Maskavas “Dinamo”, Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, Maskavas “Spartak” un tagad Podoļskas “Vityaz”. Tikai vienu sezonu viņš nav spējis sasniegt 30 punktu atzīmi, bet līdz šim rezultatīvākā KHL sezona viņam ir šī, jo 45 mačos izcēlies ar 42 (15+27) punktiem.
Taču AHL čempiona tituls tā arī viņam ir vienīgais, jo Gagarina kausa izcīņā labākais sasniegums ir otrā kārta (divas reizes ar Maskavas “Dinamo”), bet šogad, lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs “Vityaz” vēl būs krietni jāpasvīst, jo pagaidām komanda atrodas uzreiz “aiz strīpas”.
Pēdējās divas sezonas gan liecina, ka Latvijas izlases uzbrucējs spēlē tik labi kā nekad, jo pagājušajā sezonā viņam 59 spēlēs 40 (19+21), bet šogad vēl svarīgākie mači tikai priekšā, un, visticamāk, punktu krājumi tiks papildināti. Kas zina, varbūt jau nākamajā sezonā viņš nokļūs komandā, kam ir reālas iespējas iegūt Daugaviņa pirmo titulu Eiropā, jo augstas klases spēlētājs to ir pelnījis.
