Connect with us

Hokejs

Grupu turnīra statistika: graujoši slikta metienu un vairākuma realizācija

Grupu turnīra statistika: graujoši slikta metienu un vairākuma realizācija
ZUMAPRESS.com/Scanpix

Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionāts galā, tāpēc laiks ieskatīties statistikas ailēs, kā mūsējiem klājies aizvadītajās septiņās spēlēs. Ja parasti kādam no latviešiem izdodas iekļūt rezultatīvāko trīsdesmitniekā, šoreiz gan neviena mūsējo uzvārda tur nav, taču jāatzīmē, ka aizsardzība bija viena no labākajām turnīrā.

Ar vārtu gūšanu klājās grūti

Ja dažiem rezultatīvākajiem spēlētājiem, piemēram slovākam Peteram Cehlarikam un kanādietim Konoram Braunam, turnīrā septiņos mačos izdevies sakrāt pat 10 punktus, Latvijas izlases rindās tikai diviem spēlētājiem pa četriem punktiem. Lauris Dārziņš, kurš turnīra pēdējoss divos mačos pildīja kapteiņa pienākumus, guva divus vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, bet Ronalda Ķēniņa kontā vieni vārti un trīs piespēles. Ražīgāko spēlētāju trīsdesmitniekā nav atrodami tikai divas valsts pārstāvji – Latvijas un Itālijas.

Čempionāta lielākais pārsteigums un atklājums Latvijas izlasē bija Rīgas “Dinamo” izbrāķētais Renārs Krastenbergs, kuram divi gūti vārti un viena rezultatīva piespēle. Viņa aktivitāte laukumā netika ignorēta un jau pēc pirmajām spēlēm tika iespēlēts kopā ar Rodrigo Ābolu un Ronaldu Ķēniņu, tādā veidā veidojot vienu no draudīgākajiem uzbrucēju trijniekiem. No Zviedrijā lielisku sezonu aizvadījušā Ābola pavisam noteikti tika gaidīts vairāk – pirmais punkts nopelnīts tikai piektajā kārtā pret norvēģiem, rezultatīvi asistējot Ķēniņam, bet vienīgie vārti gūti pret Vāciju.

Taču par rezultativitāti grūti runāt, ja tikai divās no septiņām spēlēm gūti trīs vārti, bet pārējās iemestas viena vai divas ripas. Tas arī parādās statistikā – septiņos mačos gūti 15 vārti ar 179 metieniem. Mazāk rezultatīvi bija tikai dāņi, briti, itāļi un baltkrievi. Realizācija katastrofāla 8,38%… Tur gan esam priekšā tādām komandām kā Somija, Slovākija un Kanāda.

Lieliskais mazākums nepalīdzēja

Pēc pirmajās trim spēlēm Latvijas izlases aizsardzības rādītāji bija meklējami statistikas augšgalā, jo divās pretinieku spējām atstāt uz 0, taču atlikušajās četrās ielaistās 13 ripas (kopā 16) mūs atmeta uz septīto vietu. Taču ir viena aile, par kuru noteikti varam palepoties – mūsējie mazākumā spēlēja 19 reizes un zaudēja tikai vienus vārtus. Amerikāņi noraidījās par vienu reizi vairāk, ielaida tikpat, kā rezultātā viņiem nedaudz labāks procents – 95% pret 94,74%. 

Turpretī vairākums bija graujošs – tur atrodamies diametrāli pretējās pozīcijās jeb pārliecinoši pēdējie, jo 24 mēģinājumos (vairāk tikai kanādiešiem (26) un šveiciešiem (28)) spējām gūt tikai divus vārtus. Tas dod līdzīgu procentu kā metienu realizācijas ailē – 8,33%, kas ir par trim procentiem mazāk kā tuvākajiem sekotājiem baltkrieviem (11,11%) un itāļiem (11,76%). Mūsu pretinieki Kazahstāna, kas bija soli no tā, lai kļūtu par turnīra lielāko pārsteigumu, ar 35% bija otrie (pirmie Šveice – 35,71%), bet somiem 30% un ceturtā vieta.

Vienīgā individuālā statistikas kompenente, kur atrodams kāds latviešu uzvārds, ir vārtsarga pozīcija – Matīss Kivlenieks ar 92,24% atvairīto metienu ir desmitais labākais vārtsargs apakšgrupu turnīrā, bet vidēji ielaistās 2,18 ripas viņam dod devīto pozīciju. Tieši aizsardzība bija tas faktors, kas Latvijas izlasi un tās fanus turēja cerībā par ceturtdaļfinālu, jo tikai vienam pretiniekam (ASV) tika zaudēts ar vairāk kā vienu vārtu starpību, bet trīs zaudējumi piedzīvoti papildlaikā vai pēcspēles metienos.

Latvijas izlase turnīru noslēdza 10. vietā.

Komentēt

Atstāt komentāru

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Vairāk Hokejs