Latvijas hokeja izlase pēc astoņu gadu pārtraukuma atgriezusies Ziemas olimpisko spēļu pamatturnīrā, kur pirmā spēle bija jāaizvada ar spēcīgo Zviedriju. Gan šajā spēlē, gan arī iepriekšējos trijos mačos mūsējiem pietrūcis gaužām maz, lai spēli novestu līdz papildlaikam, tāpēc atskatīsimies, kā latviešu hokejistiem ar spēcīgo pretinieku klājies pēdējos gados.
Izturam 56 minūtes
Latvijas izlase Ķelnē, 2017. gada Pasaules čempionātā sāka ļoti cerīgi, pirmajās trīs spēlēs izcīnot trīs uzvaras papildlaikā, kamēr Zviedrija spēja iekrāt tikai četrus. Tas, protams, nemainīja to, ka neapšaubāmi mača favorīte bija tieši “trīs kroņu” izlase.
Lai gan metienu attiecība pēc mača par to neliecināja (pretinieku pārsvars – 30 pret 19), pati spēles gaita bija ļoti līdzīga. Pirmajā periodā vairākumā Guntis Galviņš no zilās līnījas trāpīja pa vārtu stabu, taču zviedri pēc trim minūtēm atbildēja ar ļoti skaisto golu Gabriēla Landeskoga izpildījumā. Un līdz pat trešā perioda beigām rezultāts nemainījās, turklāt pirms tam Kasparam Daugaviņam bija lieliska iespēja rezultātu izlīdzināt. Taču trīs minūtes un 19 sekundes pirms spēles beigām Eliass Lindholms panāca 2:0, kas noteica spēles rezultātu.
Ķēniņa lielā iespēja
Arī gadu vēlāk šīs abas vienības krustoja nūjas savā starpā, kad čempionāts notika Dānijas pilsētās Kopenhāgenā un Herningā. Turnīrs mūsējiem līdz šai spēlei bija kā pa kalniem – no 1:8 zaudējuma somiem līdz 5:0 uzvarai pār Korejas komandu. Arī šī spēle faniem sagādāja plašu emociju gammu – kad trešajā periodā bija atlicis spēlēt 13:33 minūtes, zviedri panāca 3:1 savā labā, un šķita, ka spēle jau izšķirta, taču latvieši bija citās domās.
Gandrīz precīzi četras minūtes vēlāk Rūdolfam Balceram padevās ļoti viltīgs metiens vārtu virzienā, ar kuru Anderss Nilsons nespēja tikt galā, kas atgrieza mūsējos spēlē. Pēdējā minūtē lielisku iespēju neizmantoja Ronalds Ķēniņš, kurš pēcāk uz soliņa aiz dusmām salauza savu nūju, un tā arī spēle noslēdzās – 2:3.
Vienīgo reizi, kad esam sametuši četras ripas
Īsts saldais ēdiens šo abu valstsvienību dueļos bija 2019. gada Pasaules čempionātā, kur kopā tika gūti deviņi vārti. Spēles sākums veiksmīgāks padevās zviedriem, kad pirmajā periodā tika izmantos skaitliskais vairākums, taču gandrīz 20 minūtes vēlāk vairākumu realizēt izdevās latviešiem, kad pēc sava brāļa Riharda piespēles precīzs bija Roberts Bukarts. Otrajā periodā tika gūti vēlvieni vārti, kad atkal vadībā izvirzījās dzeltenās formās spēlējošie, taču īstais šovs sākās trešajā periodā.
Vispirms otro skaitlisko vairākumu realizēja latvieši, kad kurioza veidā zviedri ripu ieraidīja paši savos vārtos, bet divas minūtes vēlāk aizsargs Jānis Jaks izvirzīja Latviju vadībā. 11 minūtes līdz beigās Zviedrijai izdevās gūt trešos vārtus, bet nedaudz vairāk kā minūti vēlāk viņi spēja atgūt vadību. Roberts Bukarts kopumā izcēlās ar savu vienīgo “hat-trick” karjerā, un rezultāts, visticamāk, būtu 4:4 arī pēc nospēlētam 60 minūtēm, taču mūsējiem, lai tiktu laukā no grupas, bija nepeiciešama uzvara pamatlaikā, un zviedri 40 sekundes pirms beigām uzvaru panāca, iemetot tukšos vārtos – 4:5.
Daži nebija spēlējuši mēnesi…
Vissvaigākā spēkošanās bija Pekinas Ziemas olimpiskajās spēlēs, kur abas komandas tikās savas apakšgrupas atklāšanas mačā. Jāņem vērā, ka mūsu izlases spēlētāji bija ļoti dažādās fiziskajās kondīcijās, jo, piemēram, Rīgas “Dinamo” hokejisti (kopā astoņi) pēdējo maču aizvadīja piektajā janvārī. Pirms turnīra sākuma tika aizvadīta viena pārbaudes spēle ar Dānijas izlasi, taču, lai izvairītos no liekām traumām, tajā tika izmantoti ievērojami mazāk spēka paņēmienu, kā tas būtu oficiālā mačā.
Un to varēja just – lai gan dažas izdevības mūsējiem bija, otrajā periodā rezultāts jau vēstīja 0:3. Mūsējiem gan izdevās realizēt divus skaitlisko vairākumus, panākot 2:3. Izcila izdevība izlīdzināt rezultātu bija Uvim Baliniskim 1,7 sekundes pirms pamatlaika beigām, taču lieliski vārtos darbojās Lars Jūhansons, kas Zviedrijai ļāva mūsu pārspēt devīto reizi pēdējos desmit oficiālos mačos.
