Ir skaidrs, ka Latvijas izlasē pamazāk sākas paaudžu maiņa, jo pēc zaudējuma Dānijai par vietu Pekinas olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā uzreiz trīs Latvijas hokejisti paziņoja par karjeras izbeigšanu valstsvienībā. Iesākumā tie bija divi – Lauris Dārziņš un Kaspars Daugaviņš, bet pēcāk viņiem pievienojās arī Mārtiņš Karsums.
Sākums Ziemeļamerikā – daudzsološs
Daudzsološais uzbrucējs profesionālo karjeru uzsāka jau 14 gadu vecumā, kad trīs sezonu laikā pārstāvēja četrus dažādus latviešu klubus – “Prizma Rīga”, “HK Lido Nafta Rīga”, “HK Rīga 2000”, kā arī “Vilki OP”. Pa vidu tam 15 gados notika pirmā atrādīšanās Ziemeļamerikā, Austrumu junioru hokeja līgā (EJHL), kur 20 mači tika aizvadīti Ņujorkas “Apple Core” sastāvā.
Jau tur viņš pierādīja, ka ir apveltīts ar spējām būt rezultatīvs, jo šajā īsajā spēļu nogrieznī pretinieku vārtus veiksmīgi spēja apdraudēt 12 reizes, pievienojot septiņas rezultatīvas piespēles. Taču tāda pirmā lielā iespēja aiz okeāna tika dota 2003./2004. gada sezonā, kad latvietis pievienojās Kvebekas junioru hokeja līgas (QMJHL) klubam Monktonas “Wildcats”. Karsumam 60 spēlēs izdevās gūt 30 vārtus, kas bija ceturtais labākais sniegums komandā, un nostiprināties sastāvā vēl uz divām sezonām.
Interesanti, ka savas gaitas tajā gadā QMJHL uzsāka arī Sidnijs Krosbijs, kurš pilnībā attaisnoja savu potenciālās superzvaigznes statusu, 59 mačos izceļoties ar 135 (!) (54+81) rezultativitātes punktiem.
Mārtiņa sniegums nepalika nepamanīts, un 2004. gada vasarā viņu NHL drafta otrajā kārtā ar kopējo 64. numuru izvēlējās Bostonas “Bruins”. Tiesa, līdz debijai bija jāgaida vēl vairāki gadi, turklāt divas pilnas sezonas vēl tika aizvadītas junioros.
Kad pie “Wildcats” stūres 2005./2006. gada sezonā sēdās Latvijā labi zināmais treneris Teds Nolans, mūsu uzbrucējam tā izvērtās visveiksmīgākā. Nolanam izdevās ne tikai uzvarēt regulāro sezonu, bet arī iegūt Prezidenta kausu, finālsērijā ar 4-2 apspēlējot Kvebekas “Remparts” Karsums regulārājā sezonā palīdzēja 49 spēlēs, kuros atzīmējās ar 65 punktiem (34+31), bet izslēgšanas spēlēs viņš bija septītais rezultatīvākais starp visiem spēlētājiem, 21 spēlē gūstot 15 vārtus un atdoto 11 rezultatīvas piespēles.
Jāpiemin, ka divas no trim sezonām ar viņu “Wildcats” rindās spēlēja arī latviešu aizsargs Oskars Bārtulis.
Vieni gūti vārti NHL
Pēc junioru līgas Karsums pārcēlās uz Bostonas “Bruins” sistēmas komandu AHL – Providenses “Bruins”, kur turpināja rādīt labu sniegumu. Pirmajās divās sezonās kopā viņš aizvadīja 133 spēles, kurās guva 33 vārtus un atdeva 65 rezultatīvas piespēles. Bija skaidrs, ka atrādīšanās NHL vairs nav aiz kalniem, un tas notika 2008. gada izskaņā. Pēc vēl vienas veiksmīgas sezonas Providenses komandas sastāvā (43 mačos 17+24), viņš beidzot tika izsaukts uz lielo komandu.
Tiesa, ilgi gan Bostona nebija viņa mājas, jo pēc nospēlētām pirmajā sešām spēlēm NHL, kuros izcēlās ar vienu rezultatīvu piespēli, Karsums nonāca Tampabejas “Lightning” rindās. Tur aizvadīja 18 spēles, bet 2009. gada 3. aprīlī pret Ņūdžersijas “Devils” guva savus pirmos, taču kā vēlāk izrādījās, arī pēdējos vārtus NHL karjerā. Tajā laikā Tampabejas komanda nebija tik spēcīga kā tagad, Austrumu konferencē ieņemot vien priekšpēdējo vietu.
Arī “Lightning” komandā viņam vieta neatradās, 2009./2010. gada sezonu uzsākot Norfolkas “Admiral” rindās, bet sezonas turpinājumā Karsums atgriezās Eiropā, pievienojoties Rīgas “Dinamo”.
Uguņo KHL
Kontinetālajā hokeja līgā latvietis nospēlēja nākamos desmit gadus, pierādot, ka pulveris viņam sausāks par sausu. Rīgā tika aizvadītas vienas no labākajām sezonām uzbrucēja karjerā – nākamjās trīs sezonās, no 2010. līdz 2013. gadam, viņš guva vismaz 16 vārtus. Veiksmīgākā bija 2011./2012. gada sezona, kad pirmo un vienīgo reizi tika pārkāpta arī 20 “golu” atzīme. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kāpēc 2012./2013. gadā uz ledus viņš kāpa ar kapteiņa nozīmi.
Pēc tam tas turpinājās Maskavas “Dynamo” rindās”, kur tika nospēlētas piecas sezonas, vismaz desmit vārtus negūstot tikai vienā, bet savas gaitas KHL viņš noslēdza citā Maskavas komandā – “Spartak”. Pagājušo sezonu Mārtiņš nospēlēja Vācijā, Krēfeldes “Pinguine” komandā, bet tad atgriezās Rīgā, kur 28 spēlēs izcēlās ar četriem gūtiem vārtiem un trim rezultatīvām piespēlēm.
Latvijas izlase
Pēc olimpiskā turnīra Pekinā, kur viņam tā arī neatradās vieta sastāvā, nenospēlējot nevienu spēli, Karsums paziņoja par karjeras noslēgšanu Latvijas izlasē. Ja salīdzina ar jau pieminētajiem veterāniem – Dārziņu un Daugaviņu – Karsuma loma izlasē bijusi krietni pieticīgākā. Taču tas nebija tāpēc, ka viņš nevarētu vai negribētu, bet gan tāpēc, ka visu savu spēlētāja karjeru mocījās ar dažādiem savainojumiem, kas pēc garām sezonām dažreiz lika gulties arī uz operāciju galda.
Karsums Latvijas izlases kreklu uzvilcis piecos pasaules čempionātos, kuros piedalījās 21 spēlē, izceļoties ar septiņiem vārtu guvumiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm. Tāpat viņa kontā arī divas olimpiskās spēlēs – Vankūverā un Socos, kuros palīdzēja visās deviņās spēlēs, bet vārtus tā arī neizdevās gūt (trīs rezultatīvas piespēles).
