Eiropas čempionāts futbolā ar smagu dūri jau dauzās pie durvīm, tāpēc, vēl pirms turnīra sākuma, jāsaliek pa plauktiem, kas ir kas. Favorīti ir diezgan skaidri – Francijas, Anglijas un Beļģijas izredzes tiek vērtētas visaugstāk, bet turpat ir arī Vācija, Portugāle, Horvātija u.c. Taču šis turnīrs ir interesants ar to, ka ir diezgan daudz komandu, kuras augstāk minētajām izlasēm varētu sagādāt lielas problēmas turnīra gaitā, tāpēc apskatīsim t.s. “melnos zirdziņus”.
Polija
Ģeogrāfiski Latvijai vistuvākā valsts, kas šogad varētu sastrādāt brīnumus Eiropas čempionāta finālturnīrā, ir Polija ar tās superzvaigzni Robertu Levandovski priekšgalā. Lai gan traumas dēļ no sastāvā laukā ir Francijas čempionātā veiksmīgi spēlējošais Arkadiušs Miliks, poļiem netrūkst daudz labu jauno spēlētāju – kopumā 11 izlasē debitējuši pēdējā gada laikā.
Līdz ar Milika nespēlēšanu, Levandovskim uzbrukumā ieročus, visticamāk, pienesīs Berlīnes “Hertha” uzbrucējs Krištofs Pjateks, kurš šosezon Bundeslīgas 32 mačos izcēlies ar 7 gūtiem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm. Vēl iepriekšējā sezonā viņš pārstāvēja A sērijas grandu “AC Milan”, kuras rindās 18 līgas spēlēs izcēlās ar četriem vārtu guvumiem.
Poļiem noteikti jāizceļ tās pamatvārtsargs, Vojtehs Šcesnijs, kurš kopš 2017. gada pārstāv citu itāļu grandu Turīnas “Juventus”. Viņš šosezon aizvadījis 30 līgas spēles, ielaižot 32 vārtus un palīdzot komandai izcīnīt ceturto vietu, kas gan ne tuvu nebija “Juventus” mērķis pirms sezonas sākuma. Bet, lai izkļūtu no grupas, uzdevums nebūs viegls, jo pretī stāsies Slovākija, Zviedrija un Spānija.
Ukraina
Šī ir komanda, kas nespēja neko ievērības cienīgu parādīt divās iepriekšējās Vecā kontinenta sacensībās 2012. un 2016. gadā, savās grupās finišējot attiecīgi ceturtajā un trešajā vietā, kā arī neiekļuva Pasaules kausam 2018. gadā. Tomēr viņu kvalifikācijas turnīru EURO 2020 nedrīkst ignorēt, jo ukraiņi savā apakšgrupā finišēja pirmie, ne tikai apsteidzot jau pieminēto Portugāli, bet arī divos mačos no spēcīgā pretinieka paņemot četrus punktus, liekot Krištianu Ronaldu un viņa komandas biedriem krietni panervozēt par dalību turnīrā šovasar.
Viņu galvenais treneris ir neviens cits kā leģendārais Andrijs Ševčenko, un lai gan šāda kalibra zvaigžņu komandā viņiem vairs nav, ierindā pilnā gatavībā ir abas Premjerlīgas zvaigznes – Mančestras “City” kreisās malas aizsargs (izlasē bieži tiek izmantots kā pussargs) Oleksandrs Zinčenko, kurš nule kā cīnījās Čempionu līgas finālā, kā arī “West Ham” labās malas pussargs Andrijs Jarmlenko. Par lielu plusu uzskatāms tas, ka pārējo pamatsastāvu veido spēlētāju no vietējās līgas, kas nozīmē, ka viņi laukumā viens otru labi pazīst.
Ukraina ielozēta grupā, kurā noteikti var cīnīties par izkļūšanu no tās, jo spēlēs kopā ar Nīderlandi, Austriju un Ziemeļmaķedoniju.
Dānija
Iespējams, spēcīgākā komanda no šeit nosauktajām ir 1992. gada Eiropas čempioniem Dānijas izlasei ar Itālijas čempionu Kristianu Eriksenu (“Inter”) un FA kausa ieguvēju Kasperu Šmeihelu (“Leicester City”) priekšgalā. Taču tie nebūt nav vienīgie skaļie uzvārdi viņu sastāvā, jo pamata vienpadsmitniekā, visticamāk, redzēsim arī tādus spēlētājus kā pieredzējušo centra aizsargus Simonu Kjēru (“AC Milan”), Čempionu līgas uzvarētāju Andreasu Kristensenu (“Chelsea”) un Janiku Vestergārdu (“Southampton”). Uzbrukumu veidos Jusufs Poulsens (“RB Leipzig”) un pieredzējušais Martins Braitvaits, kurš “Barcelona” aizvadījis 29 spēles Spānijas līgā.
Kvalifikācijas turnīrā viņiem neklājās viegli, taču tikai par punktu piekāpās Šveicei, par trim apsteidzot Īriju, kas tika nosūtīti uz pārspēlēm. EURO 2020 viņi ielozēti kopā ar Beļģiju, Somiju un Krieviju.
Turcija
Latvijas futbola faniem labi pazīstama komanda ir Turcija, ar kuriem izbraukumā Pasaules kausa kvalifikācijas grupā pavisam nesen tika izspēlēts kaujiniecisks neizšķirts 3:3. Šī būs tikai piektā reize, kad turki spēkosies ar Eiropas spēcīgākajām komandām, bet viņu labākais sasniegums ir PK pusfinālā 2002. gadā, kad tika zaudēts tikai nākamajiem čempioniem brazīļiem. 2004. gadā, pateicoties Latvijas izlases vēsturiskajam sniegumam, viņi turnīrā neiekļuva, bet uzreiz nākamajā pēc četriem gadiem tika sasniegta trešā vieta.
Šogad Turcija savākusi komandu no spēlētājiem, kas ikdienā savu maizi pelna visās TOP5 Eiropas līgās ar veterānu Buraku Jilmazu (“Lille”) priekšgalā. Viņš atguvis otro jaunību un spēlē kā nekad, 28 Francijas čempionāta spēlēs iesitot 16 vārtus un atdodot piecas rezultatīvas piespēles. Turklāt viņš kopā ar vēl diviem turkiem – aizsargu Zeki Čeliku un pussargu Jusufu Jazidži kļuva par “Ligue 1” čempioniem.
Tas nav vienīgais tituls starp komandas biedriem šajā sezonā – Lesteras sastāvā uzbrucējs Džengizs Inders un aizsargs Čaglars Sejindži ieguva FA kausu Anglijā. Vēl četri vīri, tajā skaitā “Liverpool” aizsargs Ozans Kabaks, šogad startēja Čempionu līgā, turklāt arī grupa ielozēta ne tā sarežģītākā – Itālija, Šveice un Velsa.
Šveice
Līdz ar to nonākam pie nākamajiem šajā sarakstā – šveiciešiem, kuri savas grupas komandām pretī liks ļoti solīdu sastāvu ar Jannu Zomeru priekšgalā, kurš sargā Bundeslīgas kluba “Monchengladbach” vārtus. Viņa pieredze, apvienojot ar pasaules klases aizsargiem – komandas biedru Niko Elvedi, Manualu Akanji (Dortmundes “Borussia”), Fabianu Šēru (“Newcastle”) un labā malā spēlējošo Kevinu Mbabu (“Wolfsburg) – varētu būt ciets rieksts jebkurai komandai.
Arī vidējā līnija ir nostiprināta ar “Arsenal” pussargu Granitu Džaku un vēlvienu Zomera komandas biedru Denisu Zakariju. Noteikti jāpiemin arī “Atalanta” lielisku sezonu aizvadījušais Remo Freilers, kā arī “Liverpool” zvaigzne Džerdans Šaķiri, bet uzbrukumā uzsvars tiks likts uz portugāļu “Benfica” spēlētāju Harisu Seferoviču.
Šveicei tikai vienreiz izdevies izkļūt no grupas un tas bija iepriekšējā turnīrā 2016. gadā, kur sīvā kaujā (pamatlaiks noslēdzās 1:1) pēcspēles 11 metru sitienos piekāpās poļiem, tāpēc skaidrs, ka visi augstāk minētie vīri un pārējā komanda būs ļoti motivēta, kā minimums, atkārtot šo sasniegumu.
Zviedrija
Dzeltenajos formas tērpos spēlējošajiem skandināviem šis būs sestais Eiropas čempionāta finālturnīrs, taču labākais rezultāts joprojām ir palicis nemainīgs kopš pirmās viesošanās reizes 1992. gadā – trešā pozīcija. Atlikušajās četrās no piecām reizēm viņiem nav izdevies izkļūt no grupas, taču tiek uzskatīts, ka šoreiz būs citādi.
Lai arī kā visi gaidīja Zlatana Ibrahimoviča atgriešanos uz lielās futbola skatuves, diemžēl traumas dara savu, un viņu šajā turnīrā neredzēsim. Taču tik un tā zviedri šajā turnīrā ir potenciāli liels spēks, jo kvalifikācijas ciklu noslēdza tikai ar vienu zaudējumu. Sastāvs izveidots no jau pieredzējušiem spēlētājiem – Sebastiana Larsona, Emila Forsberga, kā arī iekļauti daudz jauno spēlētāju, kā, piemeram, uzbrucējs Aleksanders Īzaks, kurš Spānijas līgā šogad guva 17 vārtus.
