Gaisā virmo tas, ko futbola fani kopš Pasaules kausa divu gadu vietā gaidīja trīs – beidzot tiks dots starts Eiropas čempionāta finālturnīram. Ja galvenā favorīte uz uzvaru ir Francija, tad uzreiz aiz viņas kā pretendente uz titulu minēta Anglija, kurai ir daudz argumentu, kāpēc pirmo reizi kopš 1966. gada “futbolam būtu jānāk mājās”.
Pieredze satiekas ar jaunības asumu
Angļi turnīram pieteikuši vienu no jaunākajām komandām. Jā, ir daži pieredzējuši vīri, kā, piemēram, nule kā ar Mančesteras “United” līgumu parakstījušais Kīrans Tripjē (30), viņa konkurents uz vietu pamatsastāvā, “City” labās malas aizsargs Kails Vokers (31), kā arī “Liverpool” kapteinis Džordans Hendersons (30), bet tas no 30 gadniekiemm ir arī viss. 26 gadus vecais Rahīms Stērlings (“City”) no šīs sastāva ar 61 maču ir pieredzējušākais izlases vīrs, bet uzbrukuma līderis Harijs Keins, kuram 28. jūlijā apritēs 28 gadi, laukumā izgājis 54 spēlēs (34 vārtu guvumi).
Pārējiem ir gan mazāk spēļu, gan arī gada skaitļu pasē. Deviņiem pieteiktajiem spēlētājiem, tai skaitā Markusam Rešfordam, ir 23 vai mazāk, taču tas nebūt nenozīmē, ka šie kungi nespēj konkurēt ar gados pieredzejušākiem futbolistiem pretinieku nometnēs.
Piemēram, Rešfords savā vecumā jau paguvis Anglijas izlasē nospēlēt 41 maču, izceļoties ar 12 vārtiem. Meisonam Mountam 22 gadu vecumā kabatā ir Čempionu līgas uzvarētāja tituls, kā arī 16 spēles valstsvienībā, kurās gūti četri vārti, bet tikai 21 gadus vecajam Filam Foudenam izdevies sasniegt vairāk kā savulaik leģendārajam Stīvam Džerārdam visas karjeras laikā. Viņa kontā ir trīs Premjerlīgas tituli un četri Anglijas kausi “City” rindās. Četrās Čempionu līgas sezonās laukumā kopā izgājis 25 mačos, atzīmējoties ar sešiem vārtiem un piecām rezultatīvām piespēlēm.
Noteikti jāpiemin vēl nepilngadīgais aizsardzības tipa pussargs Džūds Belingems, kuram turnīra laikā – 29. jūnijā – apritēs tikai 18 gadu. Taču, neskatoties uz viņa jaunību, jau licis par sevi runāt visā futbola pasaulē, jo pieaugušo izlasē laukumā izgājis četrās spēlēs, no kurām debijas mačā pārspēja 140 gadus vecu Anglijas rekordu, kā arī Dortmundes “Borussia” rindās aizvadīja pilnvērtīgu sezonu, piedaloties 29 spēles, un no 2610 iespējamajām minūtēm, nospēlējot 1700.
Māju faktors
Ja parasti esam pieraduši, ka šo sporta forumu uzņem viena vai divas valstis, šoreiz čempionāts izkaisīts pa visu Eiropu – spēles kopumā tiks aizvadītas 11 dažādu valstu pilsētu stadionos, no kurām viens ir Vemblijs. Tas būs gan papildu stimuls, gan arī spiediens angļu futbolistiem, jo ar katru turnīru viņi attālinās no vienas vienīgās uzvaras lielajos šī sporta veidu turnīros, kad 1966. gadā uz mājām tika atvests Pasaules kauss. Un tas ir arī viss.
No finālturnīra uz finālturnīru viņi vienmēr pieskaitīti pie galvenajiem favorītiem, taču 55 gadu laikā Anglijai nav izdevies uzspēlēt pat nevienā finālā. Labākais sniegums kopš tā laikā ir divi pusfināli Eiropas čempionātos – viens ir divus gadus pēc izcīnītā titula 1968. gadā un otrs 1996. gadā, kad tieši viņiem tika uzticēta finālturnīra rīkošana. Arī toreiz spēles norisinājās Vemblija stadionā un arī toreiz viņi bija vienā grupā ar Skotiju, kuriem tā bija pēdējā atrādīšanas uz lielā futbola skatuves.
Togad angļiem izdevās izcīnīt uzvaru savā grupā, nezaudējot nevienu no trim spēlēm (neizšķirts 1:1 atklāšanas mačā pret Šveici), un ceturtdaļfinālā bija jāspēkojas ar Spāniju, bet nelaimīgajā pusfinālā – ar Vāciju. Abas spēles izšķīrās pēcspēles sitienu sērijās, turklāt īpaši dramatiska tā izvērtās ar nākamajiem čempioniem. Abas komandas bija trāpījušas visus piecus sitienus, kas nozīmē – tas, kurš kļūdās nākamais, palaiž pretinieku cīņā par Eiropas titulu.
Toreiz kā sestais sita neviens cits kā tagadējais Anglijas galvenais treneris Gerets Sautgeits, un viņš netrāpīja, bet Andreass Molers savā mēģinājumā bija precīzs, ievedot “vācu fūriju” finālā. Tur viņi papildlaikā, 95. minūtē gūstot “zelta vārtus”, nogremdēja Čehiju un izcīnija savu trešo uzvaru Vecajā kontinentā.
EURO 1996: VĀCIJA – ANGLIJA, PĒCSPĒLES SITIENU SĒRIJA
Savukārt, angļu futbola faniem šis turnīrs joprojām iespiedies atmiņā, tāpēc jautājums ir aktuāls – vai futbols šogad nāks mājās?
Apakšgrupa un tālākais “zars” – neparocīgs
Skeptiķi, protams, smīnēs sakot – ko tur daudz rēķināt? Ja grib uzvarēt čempionātā, ir jāuzvar visi, taču ir skaidrs, ka ne vienmēr jāspēj pārspēt pretinieks pilnīgi visos mačos. Taču Anglijai šajā gadījumā nav īpaši paveicies – D apakšgrupā jācīnās ar Pasaules vicečempioniem horvātiem, Čehiju un perspektīvo Skotiju. Britu salās, jo īpaši Skotijā tieši šis savstarpējais mačs principialitātes ziņā tiek uzskatīts par finālu pirms fināla, bet Horvātija uz Lielbritāniju vedīs vienu no pieredzējušākajām komandām visā čempionātā (vidējais vecums – 27 gadi).
Lielākā jautrībā sāksies izslēgšanas spēlēs, jo D grupai pretī stāsies F grupa, kas tiek dēvēta arī par “Nāves grupu”, jo tur cīnīsies pastarīte Ungārija ar trim turnīra favorītēm – Franciju, Vāciju un Portugāli. Tas nozīmē, ka kādai no lielajām komandā čempionāts beigsies jau ceturtdaļfinālā. Viena vienīga prognoze, kas piepildīsies 100%, ir tāda, ka šīs būs varen interesantas Eiropas meistarsacīkstes.
