Vasarā aizvadījām turnīru ar Eiropas labākajām futbola izlasēm, kā arī ap to pašu laiku noskaidrojām spēcīgāko komandu Dienvidamerikā. Tagad, līdz ar Jaunā 2022. gada iestāšanos laiks pievērsties arī Āfrikas kontinentam, tāpēc piedāvājam ieskatu, kurām izlasēm būtu vērts pasekot līdzi.
Senegāla
Sastāva ziņā viena no spilgtākajām komandām visā turnīrā ir Senegāla, kurai vārtos stāv Londonas “Chelsea” pirmais numurs Eduārs Mendī, bet uzbrukuma smailē redzama “Liverpool” superzvaigzne Sadio Manē. Tieši viņš pirmajā B grupas mačā vien 97. minūtē ar 11 metra soda sitienu izrāva uzvaru pār necilo Zimbabves izlasi (FIFA rangā 121. vieta, kamēr Senegāla atrodas 20. vietā).
Vēl bez šiem vīriem komandā meklējami tādi uzvārdi kā Francijas superkluba “PSG” balsts pussargs Idrisa Gveje, kā arī viņa komandas biedrs, aizsargs Abdū Diallo. Uzbrukumu veido jau pieminētais Sanē, bet viņam malās palīdz Itālijas A Sērijas klubā “Cagliari” spēlējošais Keita Baldē (15 spēlēs trīs gūti vārti) un Spānijas līgas astotās vietas īpašnieces “Villareal” pamatsastāva uzbrucējs Boulaje Dia (15 spēlēs četri vārti un četras piespēles).
Visi labākie uz Kamerūnu nav devušies, jo traumu dēļ, visticamāk, turnīru izlaidīs gan 30 gadīgais “Napoli” aizsardzības balsts Kalidu Kulibabi, kā arī Premjerlīgas kluba “Watford” uzbrucējs Ismaila Sārs. Taču arī bez viņiem ierindā komanda cer beidzot izcīnīt Āfrikas titulu, jo pagaidām labakie rezultāti ir divreiz spēlēšana finālā – 2002. gadā, kur tika zaudēts Kamerūnai, bet 2019. gadā Ēģiptē notiekošajā turnīrā – Alžīrijai.
B apakšgrupā bez jau pieminētajām komandām spēkosies ar Gvineja un Malāvija.
Ēģipte
Komanda, kas savā kontinentā uzvarējusi visbiežāk, ir Ēģipte, kausu virs galvas ceļot 1957., 1959., 1986., 1998. gadā, bet 21. gadsimtā viņi sasniedza rekordu, ko diez vai kādai izlaseit izdosies tik drīz atkārtot, uzvarot trīs reizes pēc kārtas (2006., 2008. un 2010. gadā). Iepriekšējais čempionāts ēģiptiešiem savās mājās izvērtās īpaši sāpīgs – pēc trim uzvarām trim mačos grupu turnīrā, jau izslēgšanas spēļiu pirmajā kārtā ar 0:1 tika atzīts Dienvidāfrikas pārākums.
Ja aizsardzība un vārtsargu līnija veidota no spēlētājiem, kas spēlē vietējā čempionātā (atskaitot Ahmedu Hegazi, kurš spēlē Saūda Arābijā), tad vidējā līnijā un, protams, arī uzbrukumā atrodami jau krietni skaļāki uzvārdi. Pamatsastāvā, visticamāk, redzēsim Trezegē jeb pilnajā vārdā Mahmūdu Ahmedu Ibrāhīmu Hasanu, kurš ikdienā spēlē “Aston Villa”, kā arī “Arsenal” pusargu Muhamedu Elnenī, kurš Premjerlīgā gan pagaidām aizvadījis tikai septiņas spēles.
Uzbrukumā Ēģiptes futbola izlases galvenajam trenerim portugālim Karlušam Keirošam ir, no kā izvēlēties, jo komandā ir tādi vīri kā Mustafa Muhameds (“Galatasary”) un 22 gadus vecais Omārs Marmušs (“VfB Stutgart”). Taču vislielākā uzmanība noteikti tiks pievērstam vienam no pasaulē labākajiem futbolistiem – “Liverpool” līderim Muhamedam Salāham. Viņš ar 16 precīziem sitieniem ir pārliecinoši labākais vārtu guvējs Premjerlīgā, tāpat deviņas rezultatīvas piespēles ir dalīts labākais rādītājs.
Ēģipte ielozēta D apakšgrupā kopā ar Nigēriju, Sudānu un Gvineju-Bisavu.
Alžīrija
Komanda, kura šo turnīru aizvadīs kā pašreizējie Āfrikas čempioni, ir Alžīrijas izlase ar Mančestras “City” uzbrucēju Rijadu Mahrezu priekšgalā. Viņš aizvada ļoti veiksmīgu sezonu, sešās Čempionu līgas spēlēs izceļoties ar pieciem vārtu guvumiem, bet 16 Premjerlīgas uznācienos guvis sešus vārtus un atdevis četras rezultatīvas piespēles.
Šīs izlases kontekstā noteikti jāmin vēl viens Premjerlīgā spēlējošais, “West Ham United” pārstāvošais Saīds Benrahma, kurš 20 spēlēs izcēlies ar pieciem vārtu guvumiem un četrām rezultatīvām piespēlēm, palīdzot komandai uz doto brīdi atrasties augstajā piektajā vietā.
Alžīrija cīnīsies E grupā kopā ar Ekvatoriālo Gvineju, Sjerraleoni, kā arī komandu, kuru apskatīsim kā nākamo.
Ziloņkaula krasts jeb Kotdivuāra
Šī izlase vienmēr tiek uzskatīta par vienu no Āfrikas Nāciju kausa favorītēm, jo divreiz tajā izdevies uzvarēt – 1992. un 2015. gadā. Arī šogad komanda pieteikusi ļoti spēcīgu sastāvu, kur īpaši jāizceļ Londonas “Crystal Palace” stabilā vērtība uzbrukumā Vilfrīds Zahā, kā arī Nikolass Pepē, kurš 2019. gadā par 80 miljoniem no Lionas “Olympique” pārgāja uz “Arsenal”.
Noteikti nedrīkst aizmirst “Ajax” uzbrukuma līderi Sebastjēnu Alēru, kurš kļuva par spēlētāju, kam izdevies Čempionu līgā visātrāk gūt 10 vārtus (tas izdevās sešu spēļu nogrieznī). Arī vietējā Nīderlandes čempionātā viņš bijis ļoti rezultatīvs, 17 mačos izcēļoties ar 12 precīziem sitieniem.
Maroka
Šo izlasi mēdz dēvēt arī par “atlasa lauvām”, taču lielākie sasniegumi Marokai palikuši iepriekšējā gadsimtā – par Āfrikas čempioniem tā kļuvusi vienu reizi – 1976. gadā, bet 1986. gadā Pasaules kausā tā spēja izkļūt no grupas. Taču, neskatoties uz to, pavisam noteikti pieskaitāma pie favorītiem, jo komandas sastāvu veido spēlētāji no Eiropas lielākajām līgām. Skaļākais no tiem ir “PSG” labās malas aizsargs, kurš nereti tiek iespēlēts arī pussarga pozīcijā – Akrafs Hakimi
Interesanti, ka no rotācijas izkritusi kādreizējā “Ajax” zvaigzne, tagad Londonas “Chelsea” spēlētājs Hakims Ziješs, kurš sastāvā netika iekļauts arī uz Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm.
Maroka ielozēta C grupā kopā ar Ganas, Komoras un Gabonas izlasēm.
