Trešdien, plkst. 21:45, visā Eiropā atsāksies kvalifikācijas spēles Pasaules kausam futbolā, kas 2022. gadā norisināsies Katarā. Latvijas izlasei pretī stāsies G grupas pastarīte – Gibraltāra izlasei, kuras sastāvā atrodami deviņi “Lincoln Red Imps” futbolisti, kas pagājušajā nedēļā UEFA Konferenču līgas “play-off” kārtā uzvarēja “Riga” futbolistus.
Zaudējuši esam ne tikai klubu sacensībās
Šķita, ka vēl vairāk ar izlozi vienam no Latvijas galvaspilsētas klubiem “Riga FC” nevarēja paveikties – divās pēdējās kārtās par iekļūšanu UEFA Konferenču līgas grupu turnīrā jācīnās ar Maltas un Gibraltāra čempioniem. “Hibernians” ne bez pūlēm, bet tomēr kopējā rezultātā pārspēti ar 4:2, un “play-off” kārtā pretī stājās “Lincoln Red Imps”.
Šis klubs no pēdējām astoņām sezonām vietējā līgā pārāks bijis sešas reizes, taču tas nemainīja to, ka rīdzinieki bija šīs kārtas neapšaubāmi favorīti. Taču spēles gan “Skonto” stadionā, gan arī izbraukumā rādīja, ko citu, jo abu maču pamatlaiki noslēdzās ar neizšķirtu (1:1, kopējā bilance – 2:2), kas nozīmēja, ka, lai noskaidrotu to, kurš iekļūs pamatturnīrā, bija jāizspēlē vēl vismaz 30 minūtes. Tas mūsējiem izrādījās pārāk grūts uzdevums, jo papildlaika pirmajā pusē mājiniekiem izdevās gūt mača uzvaras vārtus, kas ļāva gibraltāriešiem sasniegt vēsturisku panākumu.
Tāpat arī izlasei ar Gibraltāru ir nenokārtoti rēķini, jo pēdējā tikšanās reizē (kas gan bija draudzības spēle, ne oficiāls mačs) 2018. gada 25. martā mūsu nākamie pretinieki Pasaules kausa kvalifikācijā izmantoja neizteiksmīgo spēli Latvijas izpildījumā. Spēles 88. minūtē Liams Vokers, panāca 1:0 un izcīnija vienu no retajām uzvarām savai valstsvienībai. Viņš deva lielu artavu arī pagājušās ceturtdienas mačā pret “Riga” FC, atbildes spēlē gūstot savas komandas pirmos vārtus, kā arī papildlaikā asistējot uzvaras nesošajos.
Kopumā trešdienas vakarā no “Lincoln Red Imps” sastāva laukumā vai uz soliņa redzēsim vēl astoņus spēlētājus – vārtsargus Kailu Goldvinu un Deilu Koleingu, aizsargus Roju Čipolinu, Džozefu Čipolinu, Džeku Serdžantu, Skotu Vaizmenu un Ītanu Brito, kā arī divus pussargus – Greiemu Torilu un Kīenu Ronanu.
Viens punkts un divas labas spēles
Taču, spriežot pēc tā, kā Latvijas izlase uzsākusi šo ciklu, par mūsējo uzvaru nevajadzētu rasties nekādām šaubām. Aizvadītajās trīs spēlēs izcīnīts viens punkts un gūti četri vārti – vieni iesisti pret Melnkalni savā laukumā, turklāt rezultātu 40. minūtē pēc Jāņa Ikaunieka precīza sitiena atklāja tieši mūsējie. Minūti vēlāk gan pretinieki rezultātu izlīdzināja, un visu otro puslaiku latviešu uz savas ādas izbaudīja melnkalniešu ofensīvu. Aizsardzība tika uzlauzta tikai 83. minūtē, kad precīzs bija Stevans Jovetičs, kurš ikdienā spēlē Bundeslīgas klubā Berlīnes “Hertha”.
Trīs dienas vēlāk mūsējie tika apšaudīti no G grupas favorītkomandas – Nīderlandes, kas spēles gaitā kopumā pa mūsējo vārtiem sita 36 (!) reizes, taču iesist spēja tikai divreiz. Bet vēl pēc trim Latvija jau atkal šokēja Turcijas valstsvienību, spēles gaitā atspēlējoties no 1:3 un spējot no mums tik labi pazīstamā “Ataturk” olimpiskā stadionā Stambulā atvest punktu.
Visos iepriekšējos mačos latviešiem nācies saskarties ar lielu spiedienu no pretiniekiem, taču Gibraltāra vārtu attiecība pēc pirmajām trim spēlēm ir 1:14, kamēr mums – 4:7. Tas nozīmē tikai to, ka jāaizmirst vēsture un savs favorītu statuss jāpierāda laukumā, no Gibraltāra beidzot pēc ilgu gadu pārtraukuma atvedot pārliecinošu uzvaru.
