Neskatoties uz to, ka pieraksts “Arsenal” klubā jebkura futbolista CV ir liels notikums, atblāzmas, kas sekojušas pēc Igora Stepanova trim aizvadītajām sezonām Londonā nav tās pozitīvākās. Taču Anglijas klubs nebija vienīgais, kuru viņš pārstāvēja ārpus Latvijas.
1:6 pret “United”, par ko runā joprojām…
Sezonā, kad Stepanovs nonāca “Arsenal” komandā (2000./2001.), sākumsastāvā sāka parādīties robi aizsardzībā – savainots bija komandas kapteinis, centra aizsargs Tonijs Adams, kā arī vēl daži tās pašas pozīcijas spēlētāji, kas bija galvenais iemesls, kāpēc latvietis tika pie reāla spēles laika. Palasot dažādu bijušo “Arsenal” futbolistu atmiņas par viņu pavadīto laiku komandā, var secināt, ka Stepanova spēle tomēr nespēja izturēt nekādu kritiku, kas īpaši paspilgtinājās sezonas otrajā pusē līderu mačā ar Mančestras “United”.
Tā ir spēle, kuru atcerās un piemin joprojām, jo satikās divas komandas, kas bija uzņēmušas kursu uz titula iegūšanu. 2001. gada 25. februārī Premjerlīgas tabulā situācija ir ļoti viennozīmīga – Mančestras “United” visu sezonu atrodas 1. vietā, kamēr “Arsenal” kārpās par vietām zemāk ar Lesteru un “Chelsea”. Lai spētu saglabāt cerības uz “United” noķeršanu, mačs bija jāuzvar, taču uzdevums bija ļoti sarežģīts, tā kā abu komandu pirmā tikšanās reize bija Londonā savā laukumā (uzvara ar 1:0), šī bija izbraukumā. Sākumsastāvā ceturto maču pēc kārtas un kopumā sezonā astoto reizi atrodams arī Igora Stepanova vārds.
Atmosfēra “Old Trafford” stadionā ir nokaitēta, un to izmantoja mājinieki, sākot kontrolēt spēles gaitu – jau pēc 22 nospēlētām minūtēm rezultāts ir 3:1, un Trinidādas un Tobago uzbrucējs Dvaits Jorks paspējis sev nokārtot “hat-trick”. Spēle izvērtās par murgu, jo līdz pirmā puslaika beigām Deivids Sīmens no saviem vārtiem kasīja ārā vēl divas bumbas, bet beigu rezultāts bija graujošais 6:1. Piecās no sešām situācijām, kad pretinieki guva vārtus, iesaistīts bija tieši Stepanovs, un tiek uzskatīts, ka tieši pēc šī ļoti neveiksmīgā mača viņa karjera “Arsenal” komandā beidzās.
Pēc “Arsenal” – pieklājīga futbolista karjera
“Arsenal” sistēmā viņš turpināja būt vēl trīs gadus, līdz beidzot 2003./2004. gada sezonā Stepanovu izīrēja Beļģijas augstākās līgas klubam “Beveren”. Tur komandas pamatsastāvā laukumā izgāja 26 reizes, no kurām tikai vienā nenospēlēja visas 90 minūtes. Tas ļāva atgūt spēļu praksi un par sevi likt izrādīt interesi citiem klubiem, jo sezonas beigās līgums ar Londonas klubu beidzas.
Nākamās divas sezonas Stepanovam bija vienas no labākajām viņa spēlētāja karjerā, kuras tika aizvadītas Cīrihē, Šveices Superlīgas klubā “Grasshopper”. Pirmajā gadā viņš palīdzēja komandai izcīnīt 4. vietu nacionālajā čempionātā, un pēc tam kvalificēties UEFA kausam. Sezonu vēlāk latiņa netika noturēta – 6. vieta līgā, bet Eiropas turnīrs beidzās jau pēc četrām spēlēm, kā arī līgums ar Latvijas izlases aizsargu pagarināts netika.
Nākamajos gados nevienā no komandām – ne dāņu “Esbjerg”, ne arī krievu “Šiņņik”- ilgāk par sezonu nostiprināties neizdevās, bet pēdējā pilnvērtīgā sezona viņam bija “JFK Olimps/RFS” rindās (2009./2010.), Virslīgā izcīnot 5. vietu.
Tikmēr paralēli Stepanovs no 1996. gada bija Latvijas izlases galvenais balsts aizsardzībā. Bija arī viens no tiem, kuriem izdevās vēsturiskais panākums – kvalificēšanās Eiropas čempionāta finālturnīram Portugālē. Kopumā izlasē nospēlētas 100 spēles, no kurām tikai 11 viņš nav pavadījis laukumā visu maču, gūstot arī četrus vārtus. Savu atvadu spēli aizvadīja 2011. gada augustā pret Somiju, laukumā izejot uz simboliskām piecām minūtēm.
Trenē Maldīvu salu U-19 izlasi
Pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsās trenera arodam, 2012. gadā sākot trenēt Latvijas U-17 izlasi. Pēc 72 spēlēm 2017. gadā viņš to nomainīja uz U-18 jauniešiem, tad uz trim mačiem viņu nolīga futbola klubs “Auda”, bet pēdējā informācija liecina, ka pašlaik Stepanovs ir Maldīvu U-19 izlases galvenais treneris. Pēc transfermarkt.com pieejamās informācijas pagaidām neviens mačs ar viņu pie stūres nav aizvadīts.
